Nāc ar mani padejot

5+
2014
45 min

Kā tas strādā?

Iegādāto filmu var skatīties tikai no vienas ierīces, izmantojot vienu pārlūkprogrammu. Lūdzu, veiciet pirkumu tajā pašā ierīcē, kuru vēlaties izmantot filmas skatīšanai. Neizmantojiet un neveiciet pirkumu, kamēr izmantojat privātās pārlūkošanas režīmu vai inkognito režīmu.

Nāc ar mani padejot

Šī nav klasiska filma par Dziesmu un deju svētkiem. Režisors Dzintars Dreibergs un operatori Valdis Celmiņš un Miks Meirāns 24 stundas dienā, 7 dienas no vietas sekojuši vidusskolēnu deju kolektīvam, kas dodas uz Jauniešu dziesmu un deju svētkiem. Tas ir viņu piecu gadu atskaites punkts – Latvijas lielākajā kultūras pasākumā viņiem ir jābūt labākajiem. Prom no mājām un vecākiem, jaunieši pavada kopā septiņas dienas un naktis. Viņiem jau ir 18, nupat pabeiguši skolu, bet vēl nezina, kas viņus sagaida tālāk. Šī šķiet pēdējā brīvā un skaistā dzīves vasara. Sapņi mijas ar garlaicību, muļķīgi joki ar nopietnām tēmām – kādai tā ir sapņu kāzu kleita, kādam drīz jākļūst par tēvu. Rūpes vienam par otru veido pieķeršanos un pāraug kolektīvā spēkā. Tādu kā viņi svētkos ir daudzi tūkstoši; katra jaunieša sajūtas pārvēršas par kopīgiem svētkiem un kopīgu pārdzīvojumu, kļūst par ko vairāk kā tikai tradīciju.

„Dzintara Dreiberga filma ir pacietīgs, oriģināls attiecību portrets. Rets dokumentālā kino sasniegums. Humors, detaļas un raksturu kombinācijas parāda deju kā instrumentu, kā nacionālā rakstura paplašinātāju,” tā par sava bijušā audzēkņa Baltijas Mediju skolā darbu izsakās režisors un Ņujorkas universitātes (New York University: Tisch School of the Arts) pasniedzējs Boriss Frumins.

Kino žurnāliste un žurnāla „Kino Raksti” galvenā redaktore Kristīne Matīsa par filmu runā kā par „pozitīvi lādētu enerģijas kamolu, kas ļauj uz Dziesmu svētku tradīciju paskatīties no neparasta, bet būtiska rakursa – kā šo tradīciju izjūt, uztur un nes tālāk jaunieši, no kuriem taču visvairāk atkarīga šīs tradīcijas dzīvotspēja. Protams, Dziesmu un deju svētki vidusskolniekiem nav tikai svētsvinīgi patētisks rituāls, lielā mērā tā ir arī iespēja kārtīgi izdauzīties, veselu nedēļu dzīvojot prom no mājām un vecākiem, taču tas ir dabiski, un prieks, ka filma neignorē šīs dzīvās, brīžiem amizantās, brīžiem ļoti nopietnās norises.”

Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte Maruta Alpa saka, ka galvenais satraukums ir par to, ka „līdz šim nav veidotas filmas par Dziesmu un deju svētkiem. Šī ir vienīgā un tie ir skolēnu svētki! Tradicionāli svētki tiek parādīti tikai no vienas puses – svētku nedēļā dažās reportāžās, svētku koncertu translācijā. Izveidojies stereotips- viss viegli, skaisti, vienkārši. Neskatoties uz to, ka galvenajiem varoņiem tobrīd ir pilni 18 gadi, vai sabiedrība ir gatava redzēt un pieņemt šādu pavērsienu uz svētkiem un to sagatavošanu. Tajā pašā laikā var noticēt, ka jaunieši netēlo, viņi ir brīvi.” Uz ko Talsu puses virsvadītāja papildina: „Iespējams, daudzi jaunieši tagad redzēs, ka nedejo tikai tādi pastalnieki un nūģi, bet tādi paši kā viņi.”

VALODA: latviešu
SUBTITRI: ENG

Garums: 45 min
Gads: 2014