Jans kopā ar draugu Krekeru cīnās par savu vietu skarbajā mikrorajona pasaulē, viņu kontā jau ir vairākas zādzības un citi likumpārkāpumi. Pēc tikšanās ar Sabīni, skaistu meiteni no pārtikušas ģimenes, Jans vēlas mainīt savu dzīvi un meklē ceļu uz labāku sabiedrību. Taču izrādās, ka pievienoties “zelta jaunatnei” nav tik vienkārši – viņa cerības uz mīlestību un jaunām iespējām draud sabrukt, un šķiet, ka šajā dzīvē viņš var paļauties tikai pats uz sevi.
2012. gadā uz kinoteātru ekrāniem iznākusī režisora Aika Karapetjana filma “Cilvēki tur” guva negaidīti plašu un skaļu rezonansi, un savu aktualitāti nezaudē arī šodien. Tā ir pirmā ar valsts atbalstu tapusī filma, kas filmēta krievu valodā, turklāt pirmizrāde notika pāris dienas pēc referenduma par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Taču filma nav par “Purčiku”, krieviem vai latviešiem – rajons ir kā filmas varoņu iekšējā pasaule, alegorija, kurā viņi mēģina atrast savu identitāti, savu vietu šajā dzīvē. Un “Cilvēki tur” ir filma par cilvēkiem šeit – mūsdienu Latvijā, kur mūsu realitāte ir divkopienu sabiedrība kā integrācijas politikas neveiksmes spilgts apliecinājums, savukārt ierobežotā kino finansējuma apstākļos par pašsaprotamu ticis uzskatīts fakts, ka spēlfilmām, kas top Latvijā, jābūt latviešu valodā. Tomēr Aika Karapetjana darbs stāv pāri šīm uzkultajām “nacionālajām kaislībām”, jo tas loģiski un pārliecinoši ir ienesis Latvijas kinopieredzē līdz šim spēlfilmu veidotāju faktiski ignorētu realitātes slāni – noteiktas Latvijas krievvalodīgo daļas pieredzi un pasaules izjūtu.Cilvēki tur ir pirmā ar valsts atbalstu tapusī filma, kas ir filmēta krievu valodā. Taču filma nav par “Purčiku” (mikrorajonu), krieviem vai latviešiem – rajons ir kā filmas varoņu iekšējā pasaule, alegorija, kurā viņi mēģina atrast savu identitāti, savu vietu šajā dzīvē. Cilvēki tur ir filma par cilvēkiem šeit – mūsdienu Latvijā.
Savu pasaules pirmizrādi Cilvēki tur piedzīvoja prestižajā Karlovi Vari filmu festivālā, kas ir viens no piecpadsmit A klases filmu festivāliem pasaulē. Filma tika nominēta balvai Lielais Kristaps 2 kategorijās.
Lomās: Iļja Ščerbakovs, Semjons Serzins, Mihails Razumovskis, Eduards Murašovs, Viktorija Kondratenko, Mareks Marcinkēvičs, Agnese Frišfelde
Scenārists un režisors: AIKS KARAPETJANS
Operators: JĀNIS EGLĪTIS
Montāžas režisors: TAMBET TASUJA
Skaņu režisori: ERNESTS ANSONS, VERNERS BITERS
Mākslinieks: HENRIJS DEIČMANIS
Producents: ROBERTS VINOVSKIS
Žanrs: Krimināldrāma
Studija Lokomotīve, 2012
Ja meklējam analoģijas ar provokatīvu sociālo kinematogrāfu pasaulē, tad Aiks Karapetjans (beidzot!) pirmais Latvijas spēlfilmas teritorijā risina līdzīgas tēmas un pat ar līdzīgiem socreālisma un halucinogēnās estētikas mikšļa principiem, kā to darījuši francūzis Metjū Kosovics savā pasaulslavenajā melnbaltajā Ienaidā/La Haine (1995).
/Normunds Naumanis, “Ikskjūzmī, bič*…: filmas Cilvēki tur recenzija”/
Cilvēki tur ir sen gaidīts svaiga gaisa malks Latvijas kino scēnā. Aika darbs ir spilgts apliecinājums režisora talantam – drosmīgs, izaicinošs, meistarīgi nostrādāts.
/Līva Pētersone, “Režisors: Filma Cilvēki tur paveikusi daudz vairāk nekā citas pēdējos gados Latvijā tapušās filmas”/
Cilvēki tur, nenoliedzami, ir viena no pēdējā laika visskaļāk izskanējušajām Latvijā tapušajām filmām.
Dita Rietuma, kino kritiķe
VALODA: krievu
SUBTITRI: LAT, ENG
Pirkt DVD
